Ziemas peldēšana, norūdīšanās

    • EdgarEdgar
      7
      balsis17,245 skatījumi
      7

      Ja kādam ir interese par to kā pareizi iesākt un turpināt ”ziemas peldēšanu” visu auksto sezonu – labprāt padalīšos ar savu pieredzi. Pagājušo gadu iesāku, un jāsaka, ar visai labiem rezultātiem. Drīzumā padalīšos šeit ar savu pieredzi šai lietā. Būs prieks, ja kādam palīdzēšu ar padomu vai kā savādāk.

       

    • Guntars VīksnaGuntars Vīksna
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Sveiki. Es tieši esmu aizdomājies par to kā nostiprināt savu imunitāti. Sakiet vai ziemas peldēšana man palīdzēs? Vēl gribu piebilst, ka jau no bērnības bieži slimoju. Paldies.

    • ESENGAESENGA
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Sveiks, Edgar! Ar ko Tu ziemas peldēšanu aizvieto siltajos mēnešos?

      • EdgarEdgar
        0
        balsis17,245 skatījumi
        0

        Ar daudz maz regulāru vasaras peldēšanu 🙂 Varētu, protams, pasēdēt refrižeratorā, bet aukstuma priekus labāk atstāt ziemas periodam 🙂

    • Arnis LazdenieksArnis Lazdenieks
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Edgar, esmu gatavs piebiedroties praksei 😉

      • EdgarEdgar
        0
        balsis17,245 skatījumi
        0

        Būšu tik priecīgs par kompāniju 🙂

    • EdgarEdgar
      10
      balsis17,245 skatījumi
      10

      Veselību viennozīmīgi uzlabo. Viss atkarīgs, protams, no konkrētā indivīda jau esošā veselības stāvokļa. Ja veselība vārga, tad ir jāiesāk lēnām un uzmanīgi. Seno laiku gudrie jau sen saprata, ka ar aukstumu var izārstēt gandrīz jebkuru slimību – norūdīšanās ar auktsumu liek asinīm būtiski labāk rinķot, apasiņot iekšējos orgānus, aktivizē cilvēka organismā slēptās rezerves, kas ir vajadzīgas organisma ‘’izdzīvošanai’’. Tādejādi tiek doti skaidri signāli organismam, ka tam ir jānostiprina imumintāte. Ko tas savukārt arī dara.

       Padalīšos ar savu pieredzi, kā es uzsāku. Raksts sanāca diezgan garš, bet ja ir interese par šo nodarbību, domāju daudziem būs interesanti uzzināt manas atziņas un padomus.

      Pagājušo gadu sapratu, ka aukstajā sezonā parasti diezgan lielu brīvā laika daļu tomēr nosēdi iekšā. Un mani vienkārši sāka tracināt brīvajā laikā tupa sēdēšana pie TV. Tāpēc izlēmu, ka kautkas ir jādara lietas labā. Radās doma, ka varētu pamēģināt ziemas peldi. Sākumā nebija ne jausmas, kā un ko darīt. Internetā arī neatradu tādu vienkāršu un derīgu padomu apkopojumu, kā labāk to darīt iesācējiem. Roņu klubi, pareizāk sakot, to pulcēšanās vietas-no manas dzīvesvietas arī bija patālu, un tā kā esmu vairāk individuālists, tad nolēmu, ka sākšu šo nodarbi viens pats. Vēl jo vairāk, ka neviens draugs nebija ar tādu entuziasmu saslimis par šo, kā es 😉 Nolēmu, ka darīšu to pirmkārt, savai veselībai ( šī nodarbe ļoti būtiski uzlabo organsima imunitāti, tādēļ arī ziemā izpaliek klasiskās saaukstēšanās un iesnas ), otrkārt – tīri savam priekam. Ja esi absolūts iesācējs: Jāsāk regulāri peldēt ( ezers, jūra, upe ) vismaz 3x nedēļā. Vienalga, kādi laika apstākļi. Būtu jāsāk vismaz jūlija beigās, augusta sākumā. Lai ir apm mēnesis mierīgai organisma adaptācijai pie regulāras peldes, vēsākas ūdens temperatūras. Nevajag izvairīties no peldes lietū un vējā. Protams, ja ir vētra un tu slikti peldi, tad labāk ūdenī nelīst tādā laikā. Tā nu es arī sāku augustā, un pa šo mēnesi ‘’nopeldēju’’ 15 dienas- tā man sanāca, ka katru otro dienu braucu ar riteni uz jūru. Sākās septembris, un es ‘’pārvācos’’ uz peldi ezerā, jo tuvāk dzīvesvietai. Uzreiz jāsaka, ka man patīk diezgan pedantiska pieeja dažām lietām, un es izdarīju sekojošo: nomērīju ar lāzeru gar ezera krasta līniju precīzi 100m ( no vienām niedrēm, līdz otrām niedrēm 😉 ), un peldēju ar sporta pulksteni uz rokas. Tādā veidā es precīzi zināju, kādu attālumu, kādā laikā es nopeldu. Piezīme – vienmēr peldu paralēli krastam, ne dziļāk, par plecu dziļumu. Nekad mūžā krampis nav sarāvis, bet drošības labad tomēr nevajag lieki riskēt. Tā kā man bija ļoti interesanti, kāda ir un kā mainās ūdens temperatūra, tad sarūpēju peldošo ūdens termometru. Kuru ar atsvaru un striķi vienkārši metu ūdenī no krasta, pieenkurojot to krastam. Vienu brīdi to liku vienkārši metra dziļumā zem akmens.  Ar aprēķinu, lai termometrs atrastos vismaz 50-60cm dziļumā – lai būtu objektīva ūdens temperatūra ( ūdens virsmā, pa vidu, un pie grunts, tā protams, atšķiras). Tātad, sākās 2015 septembris un pirmās divas nedēļas ūdens bija joprojām komforta temperatūrā – apm 15 grādi. Līdz pat oktobra vidum, šāda temp ezerā diezgan stabili turējās. Tā kā biju meties šajā nodarbībā ar lielu azartu, tad gribēju arī saprast, kādas ir manas robežas uz nosalšanu. Un tātad pie ūdens temperatūras 13-14 grādi, un normāla bezvēja laika, ezerā var nopeldēt 50 minūtes un iznākt ārā nenosalis, bet uz tuvas robežas kad paliek jau auksti. Galvā jau liku keponu, lai siltums tā neiet ārā pa vienīgo virsūdens ķermeņa daļu :). Peldēju gandrīz neapstājoties, tik katru 100m galā, uz dažām sekundēm nostājos kājās. Tālāk ūdens un gaisa temperatūra sāka pamazām kristies uz leju. Tā kā bija samērā silts rudens, tad No oktobra līdz novembra vidum, ūdens stabili turējās 10 grādu robežās. Te ar atkāpi – profesionāli ziemas peldētāji nerekomendē peldēt līdz kondīcijai, kad tu jau esi tiktāl atdzisis, ka jūti, ka tevi krata drebuļi. Kautgan paši drebuļi paši par sevi nav nekas slikts – tā ir normāla ķermeņa reakcija, un muskuļu vēlme atdabūt normālu ķermeņa temperatūru. Tomēr maksimālists būdams, peldēju ilgi un meklēju savu galējo robežu. Atklāju divas lietas – pirmā: ja gribi ilgāk peldēt, nekā tik kādu īsu brīdi, tad tomēr ir jāvelk kājās neoprēna apavi un cimdi. Citi peld bez tiem, bet īsāku laiku, citi ar, bet ilgāku. Kāju un roku pirksti ilgi netur, diezgan nepatīkami salst un īsti nevar izbaudīt peldes prieku, lai arī pats ķermenis nav nosalis. Kā uzvelc uz pēdām un plaukstām plānus neoprēna izstrādājumus, tā ir uzreiz cits komforta līmenis. Tas arī nav ziemas peldēšanas pašapmāns, jo daļa ilggadēju ziemas peldētāju, kas peld garās distances- tā dara, un galu galā tu nosedz tikai pirkstus – nenozīmīgus laukumus uz sava ķermeņa virsmas. Cepure galvā – obligāti, pie visiem laika apstākļiem. Un tā – pie ūdens temperatūras 9-10 grādi, es peldēju mēnesi pēc kārtas, 3x nedēļā, precīzi 30 minūtes un 1000m vienā reizē. Tā arī bija mana robeža, kuru meklēju. Ja peldi vēl 50metrus vairāk, un aiziet 31 minūte – viss, sākas jūtama hipotermija. Atkal atkāpe – pēcpeldes pareiza organizēšanās. Ja peldi vidēji ilgi, vai peldi uz maksimumu – ir ļoti būtiski, izejot no ūdens, maksimāli ātri noslaucīties sausam, apģērbties sausās drēbēs un tikt siltumā ( mašīnā, mājā, dzīvoklī ). Nav vēlama ilgstoša stāvēšana ārā un vējā. Jo Tu jau pēc būtības esi maksimāli atdzesējis savu organismu, un tam viennozīmīgi pietiek atdzišanas. Ir labi, ja ir sagatavota termosā līdzi silta tēja, ar ingveru. Tas palīdz atsildīt organismu. Profesionāļi atsildās no sākuma ar vienkāršiem vingrojumiem. Tādam piemēram arī es sekoju. Ja ārā vēja nav, tad apģērbies , turpat krastā – vienkāršas aerobas kustības, pietupieni. Tikai uzmanīgi – jo saites ceļiem nav siltas, bet atdzisušas. Strauji tupjoties, var sāpīgi sastiept. Ideāli, ja tiec pēc iespējas ātrāk siltā telpā, un to visu tur dari. Es šo atsildīšanās procesu dažādi variēju, lai nav garlaicības – vienreiz ārā vingro, ja labs laiks; ja slikts – tad brauc mājās un tur pavingro, pa ceļam dzerot tēju. Citreiz vienkārši ielien zem siltas dušas vai apgulies karstā vannā. Vai nu biju jau tā sevi uztrennējis, vai vienkārši labi jutos, bet apm 50% gadījumu, pēc 30 minūšu peldes iznāc ārā, tāpat kā vasarā, noslaukies, apģērbies un brauc mājās, viss ir ok, un neprasās atsildīties.

      Tiklīdz gaisa temperatūra ārā sāk turēties stabili zem nulles – ūdens sāk arī straujāk atdzist. Un atkal interesanta likumsakarība peldēšanas attālumam un laikam ūdenī: ūdens 10 grādi, 1000m-30min. Ūdens 7grādi, 800m-25min. Un tā tik uz leju. Kad ezerā ūdens atdzisa līdz +1 grādam, tad varēja knapi nopeldēt 400m pa apmēram 15min.

      Kas ir interesanti – daudzi jautā, vai nav auksti 🙂 Ar aukstumu ir tā, ka ūdens aukstumu patiešām sajūti tai periodā, kad ūdens no 15 grādiem nokrītas līdz 8-9 grādiem. Tad ir tāds nedēļas posms, kad sajūti aukstumu. Lai gan pēc pirmajiem 100m peldes, organisms savā ārējā ‘’čaulā’’ ir novienādojis temperatūru ādai un ārējiem muskuļu slāņiem, vienādu ar ūdens temperatūru, ir absolūti komfortabli peldēt. Pilnīgi identiska sajūta, kā peldot siltā baseinā iekštelpās, vai jaukā vasaras dienā. Kas ir interesanti – peldot starp ledus gabaliem, vai arī vienkārši peldot ziemā – gandrīz vienmēr izjūti tādu savdabīgu baudas sajūtu no peldes. Endorfīni smadzenēs 🙂

      Neizvairieties peldēt sniegā, lietū vai mērenā vējā. Tas tikai palīdzēs norūdīties un sajusties kā dabas valdniekam 🙂 Pilnīgi noteikti neiesaku peldēt ļoti stiprā vējā – viens, ka pie lieliem viļņiem ir grūti peldēt, jo patstāvīgi sejā gāžas asi viļņi, otrs, ka pie liela vēja ziemā, ja nav labas, ciešas cepures, tad ausis sapūtīs viennozīmīgi. Bet ja esi jau ar pieredzi, tad pelde ziemā mērenas vētras laikā ir pat ļoti forši un interesanti 🙂

      Jāsaka godīgi – pirmajās īsti ziemīgajās dienās, kad peldēju tuvu maksimumam laika ziņā, tomēr pāris iesnas nogrābu. Bet tādas ātras, uz pāris dienām. Un ar to prakstiski viss, kas attiecas uz slimošanu, iesnām, klepu – viss ir palicis pagātnē.

      Svarīga lieta – braukšana, iešana uz peldvietu aukstajā periodā. Es personīgi braucu ar auto. Cenšos tik tādās pludmalēs, kur var novietot pēc iespējas tuvāk auto krastam, lai ceļš no un uz būtu pēc iespējas īsāks. Turp – vienmēr braucu kā vasarā uz pludmali – jau peldbiksēs, šortos, kreklā. Līdzi siltā jaka un cepure. Svarīgi ir pirms iziešanas ārā un iešanas ūdenī – nebūt nekādā gadījumā sasvīdušam, vai arī pat drusku iesvīdušam. Tad ieejot aukstā ūdenī tiešām var nogrābt gan muskuļu krampjus, gan saaukstēties. Ideāli, ir pirms ieiešanas ūdenī, būt tādā ‘’normālā’’ temperatūrā 🙂 . Ja plānotajā peldēšanas dienā jūties nosalis – nelien ūdenī. Tātad tevī nav pietiekami enerģijas, un organisms vienkārši jau ir bez enerģijas resursa. Auksts ūdens šādā gadījumā neko labu nedos.

      Pirms iešanas ūdenī var nosacīti ‘’iesildīties’’ – pastaipīties drusku. Protams, bez sasvīšanas. Ūdenī jāiet lēnām, mierīgi. Elpošana mierīga. Nav vajadzības ‘’uzdzīt’’ pulsu, pirms mešanās ūdenī, ar ātru saelpošanos – tas neko labu nedos. Vienkārši mierīgi ieiet, kā baseinā un sākt ritmiski peldēt. Tāpēc pati pateicīgākā ūdestilpne iesācējiem – ezers. Pietiekami ātri tiec vajadzīgajā dziļumā, un nav straumes, kā upē. Jūrā – ilgāk jābrien, līdz tiec peldēšanas dziļumā.

      Pats pateicīgākais peldēšanas stils – brasa. Galva visu laiku virs ūdens. Nirt nevajag 😉

      Ļoti svarīgs moments !!! Ziemas peldēšana un alkohols ( pirms vai pēc ) ir absolūti nesavienojamas lietas. Ja ļoti pacensties, vai arī ne īpaši paveicas – tā var arī ātri ‘’nolikt karoti’’.

      Ideāli – ja ir kompānija. Vismaz viens cilvēks blakus. Divatā to ir gan interesantāk darīt, un arī ir palīdzība blakus, ja nu kas gadās. Savādāk, ja visu auksto periodu peldi viens pats – paliek brīžiem tiešām garlaicīgi. Interesants moments – ja peldi ilgo laiku vai garos gabalus, par sarunāšanos savā starpā var īpaši nedomāt – garos gabalus peldot pie ļoti zemas ūdens temperatūras, organisms pārslēdzas tādā īpašā režīmā, kad dzīvības uzturēšanas funkcija atslēdz ‘’nevajadzīgo’’ kā, piemēram- runasspējas ( ir brīžiem reāli grūti parunāt 🙂 ), un viss organismā tiek optimizēts šai plānotajai ‘’izdzīvošanai’’ aukstā ūdenī.

      Kur atstāt mašīnas atslēgu, kad ej peldēt??? Pārbaudīta un visai droša vieta – peldcepurē. Tik ielieciet to pirms tam hermētiskā peldošā maisiņā. Ja ir bail, ka tomēr kautkā noslīdēs ūdenī, piesprādzējiet ar kautko. Peldu tā visu laiku, arī lietus laikā-ne reizes atslēga nav dabūjusi mitrumu.

      Par roņu sacensībām, un roņu klubiem. Droši vien jau ir diezgan jauki ar ziemas peldēšanu nodarboties kopā ar lielāku cilvēku grupu. Vienīgi, tad esi vairāk piesiets noteiktiem kopā pulcēšanās laikiem. Man personīgi ziemas peldēšanas sacensības neliekas īpaši interesantas, jo tur peld uz laiku. Parastas peldēšanas sacensības, tikai ar to atšķirību, ka ūdens auksts. Es šo nodarbi vairāk uztveru, kā tādu mierīgu baudījumu sev, un veselības instrumentu.

      Par savienojamību ar citiem trenniņiem. Cilvēkiem, kas patstāvīgi trennējas vēl citur, tāpat kā es. Esmu personīgi sev atradis šādu shēmu – divas dienas sporta zāle, trešā diena atpūta – tas ir peldēšana ārā. Jo ja esi jau notrennējies, tad tajā pašā dienā vēl līst aukstā ūdenī, nozīmē vēl jo vairāk iztukšot tā jau iztērētos organisma resursus. Regulāri tā darīt, nozīmētu ceļu uz organisma novājināšanu un imunitātes zaudēšanu-pretēji tam, ko vēlies iegūt. Ziemas pelde ir jāveic, kad esi iekšēji silts, atpūties un vienkārši labi jūties.

      Par ūdenstilpju aizsalšanu. Pirmie diemžēl aizsalst ezeri. Tad upes. Un visbeidzot arī jūra. Bet nu šajā ziņā, ja ir vēlēšanās un iespējas – var pats domāt un kombinēt, kur un kad peldēt. 2015/16 aukstajā sezonā man izdevās līdz Decembra vidum nopeldēt ezerā. Tad ‘’pārvācos’’ uz jūru. Jūra aizsala pilnīgi, ja nemaldos janvāra vidū. Ledus atgāja pēc mēneša – Februāra vidū, un vairs neaizsala līdz pat pavasarim.

      Pirmais, plānais ledus ūdenstilpnēs – esiet ļoti uzmanīgi!!! Es kā diletants, un nepieredzējis, pamatīgi sagriezos pirmajā sezonā. Pirmais ledus ir ļoti plāns un ass – peldot, un pat vienkārši stumjot ar pleciem peldošas ledus plānes, pleci sagriežas diezgan asi un līdz asinīm. Bet peldot neko nejūti – tik ārā izejot, izskaties, kā cīnijies ar leduslāci par izdzīvošanu 🙂  Arī ārā ejot ir jābūt ļoti uzmanīgam ( konkrēti ezeros un upēs ), jo pirmais, aizsalstošais ledus, kas ir plāns un neredzams, un kurš aizsalst piestiprinājies pie krasta līnijas – ir kā neredzams, ass cirvis, kurā, tu ejot krastā pa seklo ūdeni – neko nedomādams, pēkšņi cērt iekšā perpendikulāri ar savu kāju….tā es dabūju diezgan nopietni uzplēstu brūci. Esiet uzmanīgi ar pirmo ledu. Pēcāk, kad ledus ir uzsalis, vēja un viļņu salauzts – tas ir daudz labāk redzams un kontrolējams.

      Vēl viena jauka lieta, kas ir saistīta ar ziemas peldēšanu – nedaudz zūd gadalaiku mijas izjūtas. Jo tu tāpat kā vasarā – vienkārši turpini to pašu visu laiku uz priekšu. Tāpat no mājas izej krekliņā un šortos. Ārā ir mīnus grādi, sniegputenis, bet tu kā vasarā ej uz mašīnu un brauc peldēt 🙂

      Periods, kad visas ūdenstilpnes ir aizsalušas. Šī man bija sākumā problēma. Jo tuvumā, entuziastus, kas cirstu, zāģētu peldamus ālinģus, publiskajās peldvietās – es neatradu. Roņu klubos tusēties mani nevilka. Un pašam izveidot, un katru trešo dienu attīrīt ālinģi arī nebija entuziasma un laika. Plus sapratu, ka ālinģī tādas īstas peldes jau arī tāpat nesanāktu – iekāp kā mucā un plunčājies tur pāris kvadrātmetros. Nelikās interesanti.  Un ko es izdomāju, lai nepārtrauktu ziemas norūdīšanās ciklu: Ar atkāpi – ziemā, peldot ezerā, minimālā ūdens temperatūra būs +1 grāds. Jūrā, ar sālsūdeni ūdens aizsalst, ja nemaldos pie -1.9 grādi ūdens temperatūras. Un tā, kad viss aizsala, es nopirku veikalā 7gab, 20l plastmasas spaiņus ūdenim. To piepildīšana aizņem apm 15 minūtes. Uzvelc peldbikses, cepure galvā, pulkstenis uz rokas. Aizstiep spaiņus pa sniegu uz vietu pagalmā, kur taisies ‘’atpūsties’’ 🙂 . Un te nu ir interesantākais – tādā veidā ārā var tusēt, gandrīz ne sliktāk, kā ūdenī. Izejot ārā, palaid pulkstenī hronometru- lai vari kontrolēt un saprast, cik ilgi tad esi bijis ārā. Paņemu pirmo spaini un mierīgi tā uzlej, nevis uzgāz sev virsū. Lai pēc iespējas ilgāk tek virsū. Bet ne uz galvas, jo ir cepure. Un tā ik pa brīdim tik paņem nākamo pilno spaini un sev lej tik virsū. Kad pats sapratīsi, cik ilgi gribās būt ārā – tad arī būs vieglāk saprast, pēc cik minūtēm sev liet virsū nākamo spaini. Šis man atkal bija kautkas jauns, un jauns izaicinājums – nolēmu pārbaudīt, cik tad cilveks var ārā tā ilgi pavadīt laiku, lai ieejot iekšā, vēl arī normāli justos, un nebūtu pārvērties ledus stabā. No sākuma ļoti nopietni visu pārdomāju – ko un kā darīšu 🙂 . Pēc pirmā uzlietā spaiņa, sāku visādas aerobas kustības, pietupienus. Un tā turpināju starp apliešanās reizēm. Pavārties pa brīžam pa sniegu, atgulies – tik ilgi gan gulēt sniegā nevajag. Vidēji, pie -10 -15 grādu temperatūras, tā parasti sākumā pavadīju ārā apmēram 20 minūtes. Kas ir interesanti – netraucē pat diezgan stiprs vējš, pie -15 grādiem. Svarīgi gan, lai cepure būtu cieši ausis nosedzoša. Sajūtas tā ārā dzīvojoties ir gandrīz pat foršākas nekā kad peldi. Kas ir ērti – tad tā ārā var iziet biežāk, nekā vari un ir laiks aizbraukt līdz pludmalei. Vari mierīgi vakarā, pa tumsu. Ar laiku tā norūdījos un pieradu pie tādām āra gaisa/ūdens peldēm, ka pa lielam pārstāju jau visādas starplaiku aerobās kustības, jo jutos pilnībā normāli. Kas ir atšķirīgi no peldes, un drusku pat dīvaini – ūdenī Tevi visu laiku apņem +1 grādu auksts ūdens. Taču roku un kāju pirksti salst. Turpretī, ārā laistoties ar ūdeni, vienkārši pastaigājot ap māju un pa reizei pietupjoties – pie āra temperatūras -20 grādi ( tiesa, bezvējā ), var nodzīvoties tieši 20 minūtes. Pie tam nesalst, ne kāju, ne roku pirksti (!!!). Tas tiešām bija pārsteidzoši. Jāpiebilst gan godīgi, ka -20C grādos, 20 min ārā bez vingrojumiem un ar ūdeni, bija un ir mans rekords. Ja paliktu vēl kaut pus minūti ilgāk, tad sāktos jau hipotermijas pazīmes. Bet tā, kopumā – ieejot iekšā no tādas vakara nodarbības svaigā gaisā – mājas neprasās pat veikt kautkādus atsildīšanās vingrojumus. Ir ļoti ļoti laba sajūta. Viss vakars ir možs un nemaz negribas slinki pavadīt to sēžot pie TV 🙂

      Cik nu detalizēti mācēju, centos padalīties ar savu pieredzi šajā interesantajā, veselības nostiprināšanas un laika pavadīšanas nodarbē. Ja kādam ir kādi jautājumi, droši rakstiet-mēģināšu atbildēt.

      Esmu izvietojis pāris video savā youtube kanālā, kā es plunčājos pa ūdeni 🙂  tos var apskatīt šeit https://www.youtube.com/channel/UCl5OrdzmBFVVQ7rRXQ_j8nQ 

      Atcerieties – dariet visu harmoniski, nesteidzieties, nedzenieties pēc laiku un attālumu rekordiem, dariet to visu ar labu garastāvokli – un veselība jums teiks lielu paldies 🙂

       

       

      • Arnis LazdenieksArnis Lazdenieks
        1
        balsis17,245 skatījumi
        1

        Tu proti ierosināt apetīti wink

    • zeltenezeltene
      4
      balsis17,245 skatījumi
      4

      Edgar, var redzēt, ka tā Tev sirds lieta! Tik labi esi aprakstījis, ka pat man sagribējās pamēgināt 🙂 Un cepums Tev par to, ka dalījies ar savu pieredzi ar pārējiem! Visu cieñu!!!

    • Agris KļavaAgris Kļava
      2
      balsis17,245 skatījumi
      2

      Ir prieks, ka ir cilvēki, kas nesavtīgi ir gatavi dalīties savā pieredzē! Ļoti ceru, ka šādu cilvēki šeit parādīsies aizvien vairāk un mēs visi kļūsim stiprāki, spēcinot viens otru ar savām zināšanām. 

      Raksts ir tiešām baudāms, lasīju ar aizrautību un radās vēlme to visu izmēģināt arī pašam. Gaidīšu vēl kādu Tavu publikāciju 😉

      • EdgarEdgar
        0
        balsis17,245 skatījumi
        0

        Paldies, centos sīkāk aprakstīt, lai uzreiz būtu skaidrāks, kā labāk rīkoties, ja kādam rastos vēlme arī šo iesākt. 

    • Žanna KreicereŽanna Kreicere
      1
      balsis17,245 skatījumi
      1

      Wow,tas izklausaas interesanti!Riktiigs latvju ronis kiss

      • EdgarEdgar
        1
        balsis17,245 skatījumi
        1

        Somiem ir interesanti apzīmējumi cilvēkiem, kas ziemā iet peldēt 🙂 Pingvīns – tas, kas tik ielec iekšā un lec uzreiz ārā; Ronis – kas ielec, aizpeld, atpeld un lec ārā; Ledus lācis – tas kas peld ilgi. Man dikti sev gribējās nopelnīt ledus lāča ”statusu” 🙂 

    • Edgars RekšņaEdgars Rekšņa
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Edgar, vai esat domājis par grupu organizēšanu šim pāsākumam? 

    • EdgarEdgar
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Laikam jau nē – nodarbībām grupās jau eksistē ziemas peldētāju klubi, kur var pulcēties. Pie tam, ja tev ir savs personiskais dažādu nodarbību grafiks, tad papildus nodarboties grupā, noteiktos laikos-vismaz man pašam krietni sarežģītu sava laika plānošanu.

      • Arnis LazdenieksArnis Lazdenieks
        0
        balsis17,245 skatījumi
        0

        Tad jau man laikam nespīd ar Tevi kopā? wink

    • EdgarEdgar
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Spīd, spīd 🙂 Es biju domājis ka nē, par regulāru grupu orgnizēšanu-bet pāris draugu kompānijā ir forši 🙂

    • Gatis K
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Kur jūs planojat to darīt un kad sākat?smile

      • EdgarEdgar
        0
        balsis17,245 skatījumi
        0

        Tagad visu Augustu peldēt regulāri var, kur katram pašam ērtāk. Septembrī, kad jau kripatiņu vēsāks ūdens paliek, tad var sāk saskrieties un kopā papeldēt, ja sanāk ar laikiem. Es pats peldu Ķīšezerā, un ja jūrā, tad Saulkrastos. 

    • Guntars VīksnaGuntars Vīksna
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Gribu padalīties ar ideju..Jūs varētu veidot video blogu, publicējot video šeit pēc katras peldes. Filmēšnas laikā stāstīt par sajūtam un pieredzi, nu tads kā iknedēļas raidījums sanāktu 🙂

      • Agris KļavaAgris Kļava
        0
        balsis17,245 skatījumi
        0

        Laba ideja! Atbalstu! wink

    • EdgarEdgar
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Nav slikta doma. Būs jaatceras, kad kļūs vēsāks laiks.

    • EdgarEdgar
      2
      balsis17,245 skatījumi
      2

      Gribu padalīties ar vēl kādu amizantu lietu, kas attiecas uz ziemas peldi :). Ziemā bieži ir tā, ka lai Tu tās 2-3x nedēļā tomēr nopeldētu, tomēr reizēm sanāk līdz ūdenstilpnei tikt pa stipru krēslu, gandrīz jau tumsu, vai arī pavisam pa tumsu. Ne vienmēr pa darba nedēļu sanāk tikt ūdenī pa gaismu. Es protams, nevēlējos izlaist peldēšanas reizes, lai neizjauktu ieplānoto režīmu. Tā kā ezera peldamā posma grunts jau labi zināma, tad nolēmu gluži vienkārši peldēt pa tumsu, ar lukturi galvā. Lai ”nenopeldētu no kursa’’, pat sākumpunktā un beigu punktā pie niedrēm piestiprināju divus mazus brelokus, ar gaismas diodēm, un jāsaka, ka labi vien ka piestiprināju 🙂 . Pirmā lieta – ja ir pilnīgs bezvējš, tad peldēt ar prožektoru uz pieres, ir līdzīgi, kā braukt ar auto, ar ieslēgtām tālajām gaismām, pa biezu miglu – elpas tvaiki taisa priekšā tādu diezgan biezu sienu prožektora gaismā, un ir pagrūti saprast, uz kurieni vispār peldi :). Šo problēmu bezvējā atrisināju, drusku smieklīgi izelpojot uz sāniem 🙂 Tad, ik pa brīdim pamet skatienu un savu prožektora staru kūli uz krastu, un saproti, kur atrodies. Drusku neprātīgi ir, kad peldi pastiprā vējā un naktī – tad tādi diezgan asi viļņi triecas taisni sejā iekšā un taisa ciet skaidru redzi. Arī šo es atrisināju – vilku uz acīm parastas caurspīdīgas amatnieku aizsargbrilles 🙂 Tad viss ir super, vilnis var tev visu ģīmi pāršalkt, bet tu kā torpēda pa savu staru kūli tik dod uz priekšu kārtējos 100m 🙂 Taču tas viss ir sīkumi, salīdzinot ar vienu citu problēmu, psiholoģiskas dabas :), kad peldi naktī. Sevi uzskatu par diezgan pragmatisku, nosvērtu cilvēku. Bet 🙂 Kad tu tā mierīgi, lien iekšā melnā ūdenī, it sevišķi, kad viss apkārt ir mierīgs un kluss, sāc peldēt…tev priekšā gaismas staru kūlī lēnām viļņojas melns ūdens. Viegli krastā šalc niedres…sāk nākt prātā visādas ”interesantas’’ domas un ainas…piemēram, no mistiskām, vai šausmu filmām. Par kādiem slīkoņiem, kas tulīt balts tev priekšā uzpeldēs 🙂 Vai pataustīs tā draudzīgi aiz kājas papēža un drusku pavilks iekšā ezerā 🙂  Un te nu tu tā peldi, dusmojies uz sevi par tādām stulbām domām, centies dzīt tās prom, bet pats neviļus skaties pa malām un ceri, ka tomēr tev neviens zem ūdens nepieskarsies 🙂 Teikšu godīgi, tomēr, vismaz man, bija un laikam vēl joprojām ir grūti ar šo tikt galā, ja peldu pilnīgi viens 🙂 Bet te atkal nāca risinājums – jāņem līdzi blakus stāvētājs krastā. Tas palīdz ļoti efektīvi. Visas greizās domas, par tumšajiem zemūdens iemītniekiem, ir kā ar roku nost 🙂 Krastā stāvētājam lai nebūtu garlaicīgi, iedodiet lukturīti, lai viņš var izklaidēties un uz jums pa brīžam paspīdināt 🙂 . nu un protams, ja ir biedrs, kas peld ar jums paralēli – tad nekāda tumša nakts nebūs problēma!

      • Agris KļavaAgris Kļava
        0
        balsis17,245 skatījumi
        0

        Gluži kā Balumaņa novēlēs.smile Lasot, iztēlojos sevi. Un ir kā tu saki, šausmu filmas atsātj savu atspaidu. Vispār bailes ir viens liels uzburts mākonis, kutu uzbūrušas ieinteresētās personas, lai tautu būtu vienkāršāk vadīt..

  • EdgarEdgar
    7
    balsis17,245 skatījumi
    7

    Ja kādam ir interese par to kā pareizi iesākt un turpināt ”ziemas peldēšanu” visu auksto sezonu – labprāt padalīšos ar savu pieredzi. Pagājušo gadu iesāku, un jāsaka, ar visai labiem rezultātiem. Drīzumā padalīšos šeit ar savu pieredzi šai lietā. Būs prieks, ja kādam palīdzēšu ar padomu vai kā savādāk.

     

  • Guntars VīksnaGuntars Vīksna
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Sveiki. Es tieši esmu aizdomājies par to kā nostiprināt savu imunitāti. Sakiet vai ziemas peldēšana man palīdzēs? Vēl gribu piebilst, ka jau no bērnības bieži slimoju. Paldies.

  • ESENGAESENGA
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Sveiks, Edgar! Ar ko Tu ziemas peldēšanu aizvieto siltajos mēnešos?

    • EdgarEdgar
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Ar daudz maz regulāru vasaras peldēšanu 🙂 Varētu, protams, pasēdēt refrižeratorā, bet aukstuma priekus labāk atstāt ziemas periodam 🙂

  • Arnis LazdenieksArnis Lazdenieks
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Edgar, esmu gatavs piebiedroties praksei 😉

    • EdgarEdgar
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Būšu tik priecīgs par kompāniju 🙂

  • EdgarEdgar
    10
    balsis17,245 skatījumi
    10

    Veselību viennozīmīgi uzlabo. Viss atkarīgs, protams, no konkrētā indivīda jau esošā veselības stāvokļa. Ja veselība vārga, tad ir jāiesāk lēnām un uzmanīgi. Seno laiku gudrie jau sen saprata, ka ar aukstumu var izārstēt gandrīz jebkuru slimību – norūdīšanās ar auktsumu liek asinīm būtiski labāk rinķot, apasiņot iekšējos orgānus, aktivizē cilvēka organismā slēptās rezerves, kas ir vajadzīgas organisma ‘’izdzīvošanai’’. Tādejādi tiek doti skaidri signāli organismam, ka tam ir jānostiprina imumintāte. Ko tas savukārt arī dara.

     Padalīšos ar savu pieredzi, kā es uzsāku. Raksts sanāca diezgan garš, bet ja ir interese par šo nodarbību, domāju daudziem būs interesanti uzzināt manas atziņas un padomus.

    Pagājušo gadu sapratu, ka aukstajā sezonā parasti diezgan lielu brīvā laika daļu tomēr nosēdi iekšā. Un mani vienkārši sāka tracināt brīvajā laikā tupa sēdēšana pie TV. Tāpēc izlēmu, ka kautkas ir jādara lietas labā. Radās doma, ka varētu pamēģināt ziemas peldi. Sākumā nebija ne jausmas, kā un ko darīt. Internetā arī neatradu tādu vienkāršu un derīgu padomu apkopojumu, kā labāk to darīt iesācējiem. Roņu klubi, pareizāk sakot, to pulcēšanās vietas-no manas dzīvesvietas arī bija patālu, un tā kā esmu vairāk individuālists, tad nolēmu, ka sākšu šo nodarbi viens pats. Vēl jo vairāk, ka neviens draugs nebija ar tādu entuziasmu saslimis par šo, kā es 😉 Nolēmu, ka darīšu to pirmkārt, savai veselībai ( šī nodarbe ļoti būtiski uzlabo organsima imunitāti, tādēļ arī ziemā izpaliek klasiskās saaukstēšanās un iesnas ), otrkārt – tīri savam priekam. Ja esi absolūts iesācējs: Jāsāk regulāri peldēt ( ezers, jūra, upe ) vismaz 3x nedēļā. Vienalga, kādi laika apstākļi. Būtu jāsāk vismaz jūlija beigās, augusta sākumā. Lai ir apm mēnesis mierīgai organisma adaptācijai pie regulāras peldes, vēsākas ūdens temperatūras. Nevajag izvairīties no peldes lietū un vējā. Protams, ja ir vētra un tu slikti peldi, tad labāk ūdenī nelīst tādā laikā. Tā nu es arī sāku augustā, un pa šo mēnesi ‘’nopeldēju’’ 15 dienas- tā man sanāca, ka katru otro dienu braucu ar riteni uz jūru. Sākās septembris, un es ‘’pārvācos’’ uz peldi ezerā, jo tuvāk dzīvesvietai. Uzreiz jāsaka, ka man patīk diezgan pedantiska pieeja dažām lietām, un es izdarīju sekojošo: nomērīju ar lāzeru gar ezera krasta līniju precīzi 100m ( no vienām niedrēm, līdz otrām niedrēm 😉 ), un peldēju ar sporta pulksteni uz rokas. Tādā veidā es precīzi zināju, kādu attālumu, kādā laikā es nopeldu. Piezīme – vienmēr peldu paralēli krastam, ne dziļāk, par plecu dziļumu. Nekad mūžā krampis nav sarāvis, bet drošības labad tomēr nevajag lieki riskēt. Tā kā man bija ļoti interesanti, kāda ir un kā mainās ūdens temperatūra, tad sarūpēju peldošo ūdens termometru. Kuru ar atsvaru un striķi vienkārši metu ūdenī no krasta, pieenkurojot to krastam. Vienu brīdi to liku vienkārši metra dziļumā zem akmens.  Ar aprēķinu, lai termometrs atrastos vismaz 50-60cm dziļumā – lai būtu objektīva ūdens temperatūra ( ūdens virsmā, pa vidu, un pie grunts, tā protams, atšķiras). Tātad, sākās 2015 septembris un pirmās divas nedēļas ūdens bija joprojām komforta temperatūrā – apm 15 grādi. Līdz pat oktobra vidum, šāda temp ezerā diezgan stabili turējās. Tā kā biju meties šajā nodarbībā ar lielu azartu, tad gribēju arī saprast, kādas ir manas robežas uz nosalšanu. Un tātad pie ūdens temperatūras 13-14 grādi, un normāla bezvēja laika, ezerā var nopeldēt 50 minūtes un iznākt ārā nenosalis, bet uz tuvas robežas kad paliek jau auksti. Galvā jau liku keponu, lai siltums tā neiet ārā pa vienīgo virsūdens ķermeņa daļu :). Peldēju gandrīz neapstājoties, tik katru 100m galā, uz dažām sekundēm nostājos kājās. Tālāk ūdens un gaisa temperatūra sāka pamazām kristies uz leju. Tā kā bija samērā silts rudens, tad No oktobra līdz novembra vidum, ūdens stabili turējās 10 grādu robežās. Te ar atkāpi – profesionāli ziemas peldētāji nerekomendē peldēt līdz kondīcijai, kad tu jau esi tiktāl atdzisis, ka jūti, ka tevi krata drebuļi. Kautgan paši drebuļi paši par sevi nav nekas slikts – tā ir normāla ķermeņa reakcija, un muskuļu vēlme atdabūt normālu ķermeņa temperatūru. Tomēr maksimālists būdams, peldēju ilgi un meklēju savu galējo robežu. Atklāju divas lietas – pirmā: ja gribi ilgāk peldēt, nekā tik kādu īsu brīdi, tad tomēr ir jāvelk kājās neoprēna apavi un cimdi. Citi peld bez tiem, bet īsāku laiku, citi ar, bet ilgāku. Kāju un roku pirksti ilgi netur, diezgan nepatīkami salst un īsti nevar izbaudīt peldes prieku, lai arī pats ķermenis nav nosalis. Kā uzvelc uz pēdām un plaukstām plānus neoprēna izstrādājumus, tā ir uzreiz cits komforta līmenis. Tas arī nav ziemas peldēšanas pašapmāns, jo daļa ilggadēju ziemas peldētāju, kas peld garās distances- tā dara, un galu galā tu nosedz tikai pirkstus – nenozīmīgus laukumus uz sava ķermeņa virsmas. Cepure galvā – obligāti, pie visiem laika apstākļiem. Un tā – pie ūdens temperatūras 9-10 grādi, es peldēju mēnesi pēc kārtas, 3x nedēļā, precīzi 30 minūtes un 1000m vienā reizē. Tā arī bija mana robeža, kuru meklēju. Ja peldi vēl 50metrus vairāk, un aiziet 31 minūte – viss, sākas jūtama hipotermija. Atkal atkāpe – pēcpeldes pareiza organizēšanās. Ja peldi vidēji ilgi, vai peldi uz maksimumu – ir ļoti būtiski, izejot no ūdens, maksimāli ātri noslaucīties sausam, apģērbties sausās drēbēs un tikt siltumā ( mašīnā, mājā, dzīvoklī ). Nav vēlama ilgstoša stāvēšana ārā un vējā. Jo Tu jau pēc būtības esi maksimāli atdzesējis savu organismu, un tam viennozīmīgi pietiek atdzišanas. Ir labi, ja ir sagatavota termosā līdzi silta tēja, ar ingveru. Tas palīdz atsildīt organismu. Profesionāļi atsildās no sākuma ar vienkāršiem vingrojumiem. Tādam piemēram arī es sekoju. Ja ārā vēja nav, tad apģērbies , turpat krastā – vienkāršas aerobas kustības, pietupieni. Tikai uzmanīgi – jo saites ceļiem nav siltas, bet atdzisušas. Strauji tupjoties, var sāpīgi sastiept. Ideāli, ja tiec pēc iespējas ātrāk siltā telpā, un to visu tur dari. Es šo atsildīšanās procesu dažādi variēju, lai nav garlaicības – vienreiz ārā vingro, ja labs laiks; ja slikts – tad brauc mājās un tur pavingro, pa ceļam dzerot tēju. Citreiz vienkārši ielien zem siltas dušas vai apgulies karstā vannā. Vai nu biju jau tā sevi uztrennējis, vai vienkārši labi jutos, bet apm 50% gadījumu, pēc 30 minūšu peldes iznāc ārā, tāpat kā vasarā, noslaukies, apģērbies un brauc mājās, viss ir ok, un neprasās atsildīties.

    Tiklīdz gaisa temperatūra ārā sāk turēties stabili zem nulles – ūdens sāk arī straujāk atdzist. Un atkal interesanta likumsakarība peldēšanas attālumam un laikam ūdenī: ūdens 10 grādi, 1000m-30min. Ūdens 7grādi, 800m-25min. Un tā tik uz leju. Kad ezerā ūdens atdzisa līdz +1 grādam, tad varēja knapi nopeldēt 400m pa apmēram 15min.

    Kas ir interesanti – daudzi jautā, vai nav auksti 🙂 Ar aukstumu ir tā, ka ūdens aukstumu patiešām sajūti tai periodā, kad ūdens no 15 grādiem nokrītas līdz 8-9 grādiem. Tad ir tāds nedēļas posms, kad sajūti aukstumu. Lai gan pēc pirmajiem 100m peldes, organisms savā ārējā ‘’čaulā’’ ir novienādojis temperatūru ādai un ārējiem muskuļu slāņiem, vienādu ar ūdens temperatūru, ir absolūti komfortabli peldēt. Pilnīgi identiska sajūta, kā peldot siltā baseinā iekštelpās, vai jaukā vasaras dienā. Kas ir interesanti – peldot starp ledus gabaliem, vai arī vienkārši peldot ziemā – gandrīz vienmēr izjūti tādu savdabīgu baudas sajūtu no peldes. Endorfīni smadzenēs 🙂

    Neizvairieties peldēt sniegā, lietū vai mērenā vējā. Tas tikai palīdzēs norūdīties un sajusties kā dabas valdniekam 🙂 Pilnīgi noteikti neiesaku peldēt ļoti stiprā vējā – viens, ka pie lieliem viļņiem ir grūti peldēt, jo patstāvīgi sejā gāžas asi viļņi, otrs, ka pie liela vēja ziemā, ja nav labas, ciešas cepures, tad ausis sapūtīs viennozīmīgi. Bet ja esi jau ar pieredzi, tad pelde ziemā mērenas vētras laikā ir pat ļoti forši un interesanti 🙂

    Jāsaka godīgi – pirmajās īsti ziemīgajās dienās, kad peldēju tuvu maksimumam laika ziņā, tomēr pāris iesnas nogrābu. Bet tādas ātras, uz pāris dienām. Un ar to prakstiski viss, kas attiecas uz slimošanu, iesnām, klepu – viss ir palicis pagātnē.

    Svarīga lieta – braukšana, iešana uz peldvietu aukstajā periodā. Es personīgi braucu ar auto. Cenšos tik tādās pludmalēs, kur var novietot pēc iespējas tuvāk auto krastam, lai ceļš no un uz būtu pēc iespējas īsāks. Turp – vienmēr braucu kā vasarā uz pludmali – jau peldbiksēs, šortos, kreklā. Līdzi siltā jaka un cepure. Svarīgi ir pirms iziešanas ārā un iešanas ūdenī – nebūt nekādā gadījumā sasvīdušam, vai arī pat drusku iesvīdušam. Tad ieejot aukstā ūdenī tiešām var nogrābt gan muskuļu krampjus, gan saaukstēties. Ideāli, ir pirms ieiešanas ūdenī, būt tādā ‘’normālā’’ temperatūrā 🙂 . Ja plānotajā peldēšanas dienā jūties nosalis – nelien ūdenī. Tātad tevī nav pietiekami enerģijas, un organisms vienkārši jau ir bez enerģijas resursa. Auksts ūdens šādā gadījumā neko labu nedos.

    Pirms iešanas ūdenī var nosacīti ‘’iesildīties’’ – pastaipīties drusku. Protams, bez sasvīšanas. Ūdenī jāiet lēnām, mierīgi. Elpošana mierīga. Nav vajadzības ‘’uzdzīt’’ pulsu, pirms mešanās ūdenī, ar ātru saelpošanos – tas neko labu nedos. Vienkārši mierīgi ieiet, kā baseinā un sākt ritmiski peldēt. Tāpēc pati pateicīgākā ūdestilpne iesācējiem – ezers. Pietiekami ātri tiec vajadzīgajā dziļumā, un nav straumes, kā upē. Jūrā – ilgāk jābrien, līdz tiec peldēšanas dziļumā.

    Pats pateicīgākais peldēšanas stils – brasa. Galva visu laiku virs ūdens. Nirt nevajag 😉

    Ļoti svarīgs moments !!! Ziemas peldēšana un alkohols ( pirms vai pēc ) ir absolūti nesavienojamas lietas. Ja ļoti pacensties, vai arī ne īpaši paveicas – tā var arī ātri ‘’nolikt karoti’’.

    Ideāli – ja ir kompānija. Vismaz viens cilvēks blakus. Divatā to ir gan interesantāk darīt, un arī ir palīdzība blakus, ja nu kas gadās. Savādāk, ja visu auksto periodu peldi viens pats – paliek brīžiem tiešām garlaicīgi. Interesants moments – ja peldi ilgo laiku vai garos gabalus, par sarunāšanos savā starpā var īpaši nedomāt – garos gabalus peldot pie ļoti zemas ūdens temperatūras, organisms pārslēdzas tādā īpašā režīmā, kad dzīvības uzturēšanas funkcija atslēdz ‘’nevajadzīgo’’ kā, piemēram- runasspējas ( ir brīžiem reāli grūti parunāt 🙂 ), un viss organismā tiek optimizēts šai plānotajai ‘’izdzīvošanai’’ aukstā ūdenī.

    Kur atstāt mašīnas atslēgu, kad ej peldēt??? Pārbaudīta un visai droša vieta – peldcepurē. Tik ielieciet to pirms tam hermētiskā peldošā maisiņā. Ja ir bail, ka tomēr kautkā noslīdēs ūdenī, piesprādzējiet ar kautko. Peldu tā visu laiku, arī lietus laikā-ne reizes atslēga nav dabūjusi mitrumu.

    Par roņu sacensībām, un roņu klubiem. Droši vien jau ir diezgan jauki ar ziemas peldēšanu nodarboties kopā ar lielāku cilvēku grupu. Vienīgi, tad esi vairāk piesiets noteiktiem kopā pulcēšanās laikiem. Man personīgi ziemas peldēšanas sacensības neliekas īpaši interesantas, jo tur peld uz laiku. Parastas peldēšanas sacensības, tikai ar to atšķirību, ka ūdens auksts. Es šo nodarbi vairāk uztveru, kā tādu mierīgu baudījumu sev, un veselības instrumentu.

    Par savienojamību ar citiem trenniņiem. Cilvēkiem, kas patstāvīgi trennējas vēl citur, tāpat kā es. Esmu personīgi sev atradis šādu shēmu – divas dienas sporta zāle, trešā diena atpūta – tas ir peldēšana ārā. Jo ja esi jau notrennējies, tad tajā pašā dienā vēl līst aukstā ūdenī, nozīmē vēl jo vairāk iztukšot tā jau iztērētos organisma resursus. Regulāri tā darīt, nozīmētu ceļu uz organisma novājināšanu un imunitātes zaudēšanu-pretēji tam, ko vēlies iegūt. Ziemas pelde ir jāveic, kad esi iekšēji silts, atpūties un vienkārši labi jūties.

    Par ūdenstilpju aizsalšanu. Pirmie diemžēl aizsalst ezeri. Tad upes. Un visbeidzot arī jūra. Bet nu šajā ziņā, ja ir vēlēšanās un iespējas – var pats domāt un kombinēt, kur un kad peldēt. 2015/16 aukstajā sezonā man izdevās līdz Decembra vidum nopeldēt ezerā. Tad ‘’pārvācos’’ uz jūru. Jūra aizsala pilnīgi, ja nemaldos janvāra vidū. Ledus atgāja pēc mēneša – Februāra vidū, un vairs neaizsala līdz pat pavasarim.

    Pirmais, plānais ledus ūdenstilpnēs – esiet ļoti uzmanīgi!!! Es kā diletants, un nepieredzējis, pamatīgi sagriezos pirmajā sezonā. Pirmais ledus ir ļoti plāns un ass – peldot, un pat vienkārši stumjot ar pleciem peldošas ledus plānes, pleci sagriežas diezgan asi un līdz asinīm. Bet peldot neko nejūti – tik ārā izejot, izskaties, kā cīnijies ar leduslāci par izdzīvošanu 🙂  Arī ārā ejot ir jābūt ļoti uzmanīgam ( konkrēti ezeros un upēs ), jo pirmais, aizsalstošais ledus, kas ir plāns un neredzams, un kurš aizsalst piestiprinājies pie krasta līnijas – ir kā neredzams, ass cirvis, kurā, tu ejot krastā pa seklo ūdeni – neko nedomādams, pēkšņi cērt iekšā perpendikulāri ar savu kāju….tā es dabūju diezgan nopietni uzplēstu brūci. Esiet uzmanīgi ar pirmo ledu. Pēcāk, kad ledus ir uzsalis, vēja un viļņu salauzts – tas ir daudz labāk redzams un kontrolējams.

    Vēl viena jauka lieta, kas ir saistīta ar ziemas peldēšanu – nedaudz zūd gadalaiku mijas izjūtas. Jo tu tāpat kā vasarā – vienkārši turpini to pašu visu laiku uz priekšu. Tāpat no mājas izej krekliņā un šortos. Ārā ir mīnus grādi, sniegputenis, bet tu kā vasarā ej uz mašīnu un brauc peldēt 🙂

    Periods, kad visas ūdenstilpnes ir aizsalušas. Šī man bija sākumā problēma. Jo tuvumā, entuziastus, kas cirstu, zāģētu peldamus ālinģus, publiskajās peldvietās – es neatradu. Roņu klubos tusēties mani nevilka. Un pašam izveidot, un katru trešo dienu attīrīt ālinģi arī nebija entuziasma un laika. Plus sapratu, ka ālinģī tādas īstas peldes jau arī tāpat nesanāktu – iekāp kā mucā un plunčājies tur pāris kvadrātmetros. Nelikās interesanti.  Un ko es izdomāju, lai nepārtrauktu ziemas norūdīšanās ciklu: Ar atkāpi – ziemā, peldot ezerā, minimālā ūdens temperatūra būs +1 grāds. Jūrā, ar sālsūdeni ūdens aizsalst, ja nemaldos pie -1.9 grādi ūdens temperatūras. Un tā, kad viss aizsala, es nopirku veikalā 7gab, 20l plastmasas spaiņus ūdenim. To piepildīšana aizņem apm 15 minūtes. Uzvelc peldbikses, cepure galvā, pulkstenis uz rokas. Aizstiep spaiņus pa sniegu uz vietu pagalmā, kur taisies ‘’atpūsties’’ 🙂 . Un te nu ir interesantākais – tādā veidā ārā var tusēt, gandrīz ne sliktāk, kā ūdenī. Izejot ārā, palaid pulkstenī hronometru- lai vari kontrolēt un saprast, cik ilgi tad esi bijis ārā. Paņemu pirmo spaini un mierīgi tā uzlej, nevis uzgāz sev virsū. Lai pēc iespējas ilgāk tek virsū. Bet ne uz galvas, jo ir cepure. Un tā ik pa brīdim tik paņem nākamo pilno spaini un sev lej tik virsū. Kad pats sapratīsi, cik ilgi gribās būt ārā – tad arī būs vieglāk saprast, pēc cik minūtēm sev liet virsū nākamo spaini. Šis man atkal bija kautkas jauns, un jauns izaicinājums – nolēmu pārbaudīt, cik tad cilveks var ārā tā ilgi pavadīt laiku, lai ieejot iekšā, vēl arī normāli justos, un nebūtu pārvērties ledus stabā. No sākuma ļoti nopietni visu pārdomāju – ko un kā darīšu 🙂 . Pēc pirmā uzlietā spaiņa, sāku visādas aerobas kustības, pietupienus. Un tā turpināju starp apliešanās reizēm. Pavārties pa brīžam pa sniegu, atgulies – tik ilgi gan gulēt sniegā nevajag. Vidēji, pie -10 -15 grādu temperatūras, tā parasti sākumā pavadīju ārā apmēram 20 minūtes. Kas ir interesanti – netraucē pat diezgan stiprs vējš, pie -15 grādiem. Svarīgi gan, lai cepure būtu cieši ausis nosedzoša. Sajūtas tā ārā dzīvojoties ir gandrīz pat foršākas nekā kad peldi. Kas ir ērti – tad tā ārā var iziet biežāk, nekā vari un ir laiks aizbraukt līdz pludmalei. Vari mierīgi vakarā, pa tumsu. Ar laiku tā norūdījos un pieradu pie tādām āra gaisa/ūdens peldēm, ka pa lielam pārstāju jau visādas starplaiku aerobās kustības, jo jutos pilnībā normāli. Kas ir atšķirīgi no peldes, un drusku pat dīvaini – ūdenī Tevi visu laiku apņem +1 grādu auksts ūdens. Taču roku un kāju pirksti salst. Turpretī, ārā laistoties ar ūdeni, vienkārši pastaigājot ap māju un pa reizei pietupjoties – pie āra temperatūras -20 grādi ( tiesa, bezvējā ), var nodzīvoties tieši 20 minūtes. Pie tam nesalst, ne kāju, ne roku pirksti (!!!). Tas tiešām bija pārsteidzoši. Jāpiebilst gan godīgi, ka -20C grādos, 20 min ārā bez vingrojumiem un ar ūdeni, bija un ir mans rekords. Ja paliktu vēl kaut pus minūti ilgāk, tad sāktos jau hipotermijas pazīmes. Bet tā, kopumā – ieejot iekšā no tādas vakara nodarbības svaigā gaisā – mājas neprasās pat veikt kautkādus atsildīšanās vingrojumus. Ir ļoti ļoti laba sajūta. Viss vakars ir možs un nemaz negribas slinki pavadīt to sēžot pie TV 🙂

    Cik nu detalizēti mācēju, centos padalīties ar savu pieredzi šajā interesantajā, veselības nostiprināšanas un laika pavadīšanas nodarbē. Ja kādam ir kādi jautājumi, droši rakstiet-mēģināšu atbildēt.

    Esmu izvietojis pāris video savā youtube kanālā, kā es plunčājos pa ūdeni 🙂  tos var apskatīt šeit https://www.youtube.com/channel/UCl5OrdzmBFVVQ7rRXQ_j8nQ 

    Atcerieties – dariet visu harmoniski, nesteidzieties, nedzenieties pēc laiku un attālumu rekordiem, dariet to visu ar labu garastāvokli – un veselība jums teiks lielu paldies 🙂

     

     

    • Arnis LazdenieksArnis Lazdenieks
      1
      balsis17,245 skatījumi
      1

      Tu proti ierosināt apetīti wink

  • zeltenezeltene
    4
    balsis17,245 skatījumi
    4

    Edgar, var redzēt, ka tā Tev sirds lieta! Tik labi esi aprakstījis, ka pat man sagribējās pamēgināt 🙂 Un cepums Tev par to, ka dalījies ar savu pieredzi ar pārējiem! Visu cieñu!!!

  • Agris KļavaAgris Kļava
    2
    balsis17,245 skatījumi
    2

    Ir prieks, ka ir cilvēki, kas nesavtīgi ir gatavi dalīties savā pieredzē! Ļoti ceru, ka šādu cilvēki šeit parādīsies aizvien vairāk un mēs visi kļūsim stiprāki, spēcinot viens otru ar savām zināšanām. 

    Raksts ir tiešām baudāms, lasīju ar aizrautību un radās vēlme to visu izmēģināt arī pašam. Gaidīšu vēl kādu Tavu publikāciju 😉

    • EdgarEdgar
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Paldies, centos sīkāk aprakstīt, lai uzreiz būtu skaidrāks, kā labāk rīkoties, ja kādam rastos vēlme arī šo iesākt. 

  • Žanna KreicereŽanna Kreicere
    1
    balsis17,245 skatījumi
    1

    Wow,tas izklausaas interesanti!Riktiigs latvju ronis kiss

    • EdgarEdgar
      1
      balsis17,245 skatījumi
      1

      Somiem ir interesanti apzīmējumi cilvēkiem, kas ziemā iet peldēt 🙂 Pingvīns – tas, kas tik ielec iekšā un lec uzreiz ārā; Ronis – kas ielec, aizpeld, atpeld un lec ārā; Ledus lācis – tas kas peld ilgi. Man dikti sev gribējās nopelnīt ledus lāča ”statusu” 🙂 

  • Edgars RekšņaEdgars Rekšņa
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Edgar, vai esat domājis par grupu organizēšanu šim pāsākumam? 

  • EdgarEdgar
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Laikam jau nē – nodarbībām grupās jau eksistē ziemas peldētāju klubi, kur var pulcēties. Pie tam, ja tev ir savs personiskais dažādu nodarbību grafiks, tad papildus nodarboties grupā, noteiktos laikos-vismaz man pašam krietni sarežģītu sava laika plānošanu.

    • Arnis LazdenieksArnis Lazdenieks
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Tad jau man laikam nespīd ar Tevi kopā? wink

  • EdgarEdgar
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Spīd, spīd 🙂 Es biju domājis ka nē, par regulāru grupu orgnizēšanu-bet pāris draugu kompānijā ir forši 🙂

  • Gatis K
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Kur jūs planojat to darīt un kad sākat?smile

    • EdgarEdgar
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Tagad visu Augustu peldēt regulāri var, kur katram pašam ērtāk. Septembrī, kad jau kripatiņu vēsāks ūdens paliek, tad var sāk saskrieties un kopā papeldēt, ja sanāk ar laikiem. Es pats peldu Ķīšezerā, un ja jūrā, tad Saulkrastos. 

  • Guntars VīksnaGuntars Vīksna
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Gribu padalīties ar ideju..Jūs varētu veidot video blogu, publicējot video šeit pēc katras peldes. Filmēšnas laikā stāstīt par sajūtam un pieredzi, nu tads kā iknedēļas raidījums sanāktu 🙂

    • Agris KļavaAgris Kļava
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Laba ideja! Atbalstu! wink

  • EdgarEdgar
    0
    balsis17,245 skatījumi
    0

    Nav slikta doma. Būs jaatceras, kad kļūs vēsāks laiks.

  • EdgarEdgar
    2
    balsis17,245 skatījumi
    2

    Gribu padalīties ar vēl kādu amizantu lietu, kas attiecas uz ziemas peldi :). Ziemā bieži ir tā, ka lai Tu tās 2-3x nedēļā tomēr nopeldētu, tomēr reizēm sanāk līdz ūdenstilpnei tikt pa stipru krēslu, gandrīz jau tumsu, vai arī pavisam pa tumsu. Ne vienmēr pa darba nedēļu sanāk tikt ūdenī pa gaismu. Es protams, nevēlējos izlaist peldēšanas reizes, lai neizjauktu ieplānoto režīmu. Tā kā ezera peldamā posma grunts jau labi zināma, tad nolēmu gluži vienkārši peldēt pa tumsu, ar lukturi galvā. Lai ”nenopeldētu no kursa’’, pat sākumpunktā un beigu punktā pie niedrēm piestiprināju divus mazus brelokus, ar gaismas diodēm, un jāsaka, ka labi vien ka piestiprināju 🙂 . Pirmā lieta – ja ir pilnīgs bezvējš, tad peldēt ar prožektoru uz pieres, ir līdzīgi, kā braukt ar auto, ar ieslēgtām tālajām gaismām, pa biezu miglu – elpas tvaiki taisa priekšā tādu diezgan biezu sienu prožektora gaismā, un ir pagrūti saprast, uz kurieni vispār peldi :). Šo problēmu bezvējā atrisināju, drusku smieklīgi izelpojot uz sāniem 🙂 Tad, ik pa brīdim pamet skatienu un savu prožektora staru kūli uz krastu, un saproti, kur atrodies. Drusku neprātīgi ir, kad peldi pastiprā vējā un naktī – tad tādi diezgan asi viļņi triecas taisni sejā iekšā un taisa ciet skaidru redzi. Arī šo es atrisināju – vilku uz acīm parastas caurspīdīgas amatnieku aizsargbrilles 🙂 Tad viss ir super, vilnis var tev visu ģīmi pāršalkt, bet tu kā torpēda pa savu staru kūli tik dod uz priekšu kārtējos 100m 🙂 Taču tas viss ir sīkumi, salīdzinot ar vienu citu problēmu, psiholoģiskas dabas :), kad peldi naktī. Sevi uzskatu par diezgan pragmatisku, nosvērtu cilvēku. Bet 🙂 Kad tu tā mierīgi, lien iekšā melnā ūdenī, it sevišķi, kad viss apkārt ir mierīgs un kluss, sāc peldēt…tev priekšā gaismas staru kūlī lēnām viļņojas melns ūdens. Viegli krastā šalc niedres…sāk nākt prātā visādas ”interesantas’’ domas un ainas…piemēram, no mistiskām, vai šausmu filmām. Par kādiem slīkoņiem, kas tulīt balts tev priekšā uzpeldēs 🙂 Vai pataustīs tā draudzīgi aiz kājas papēža un drusku pavilks iekšā ezerā 🙂  Un te nu tu tā peldi, dusmojies uz sevi par tādām stulbām domām, centies dzīt tās prom, bet pats neviļus skaties pa malām un ceri, ka tomēr tev neviens zem ūdens nepieskarsies 🙂 Teikšu godīgi, tomēr, vismaz man, bija un laikam vēl joprojām ir grūti ar šo tikt galā, ja peldu pilnīgi viens 🙂 Bet te atkal nāca risinājums – jāņem līdzi blakus stāvētājs krastā. Tas palīdz ļoti efektīvi. Visas greizās domas, par tumšajiem zemūdens iemītniekiem, ir kā ar roku nost 🙂 Krastā stāvētājam lai nebūtu garlaicīgi, iedodiet lukturīti, lai viņš var izklaidēties un uz jums pa brīžam paspīdināt 🙂 . nu un protams, ja ir biedrs, kas peld ar jums paralēli – tad nekāda tumša nakts nebūs problēma!

    • Agris KļavaAgris Kļava
      0
      balsis17,245 skatījumi
      0

      Gluži kā Balumaņa novēlēs.smile Lasot, iztēlojos sevi. Un ir kā tu saki, šausmu filmas atsātj savu atspaidu. Vispār bailes ir viens liels uzburts mākonis, kutu uzbūrušas ieinteresētās personas, lai tautu būtu vienkāršāk vadīt..

Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.